16.februāris - Lietuvas Republikas neatkarības diena
24.februāris - Igaunijas Republikas neatkarības diena
25.marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
1.maijs - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
14.jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
17.jūnijs - Latvijas Republikas okupācijas diena - sēru noformējumā
4.jūlijs - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā
11.novembris - Lāčplēša diena
18.novembris - Latvijas Republikas proklamēšanas diena
7.decembris - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena - sēru noformējumā

Svētku un atceres dienas - šajās dienās ieteicams izkārt LR valsts karogu!

1.janvārī - Jaungada dienā
20.janvāris - 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena
26.janvāris - Latvijas Republikas starptautiskā (de jure) atzīšanas diena
8.marts - Starptautiskā sieviešu diena
10.aprīlis - Lielā piektdiena
12.aprīlis - Pirmās Lieldienas
13.aprīlis - Otrās Lieldienas
8.maijs - Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
9.maijs - Eiropas diena
10.maijs - Mātes diena
15.maijs - Starptautiskā ģimenes diena
31.maijs - Vasarsvētki
1.jūnijs - Starptautiskā bērnu aizsardzības diena
22.jūnijs - Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)
23.jūnijs - Līgo diena
24.jūnijs - Jāņu diena
12.jūlijs - Jūras svētku diena
11.augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
21.augusts - Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskas neatkarības atjaunošanas diena
1.septembris - Zinību diena
22.septembris - Baltu vienības diena
5.oktobris - Skolotāju diena
24.decembris - Ziemassvētku vakars
25.decembris - Pirmie Ziemassvētki
26.decembris - Otrie Ziemassvētki
31.decembris - Vecgada diena

Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu.

Valsts karogs:   Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un to salikuma vēsture sniedzas tālā pagātnē, jo tā pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no XIII gadsimta. Par to vēsta Vecākā Livonijas Atskaņu hronika vācu valodā. Hronikā lasāms, ka savi karogi bijuši arī citām latviešu ciltīm - zemgaļiem, kuršiem un sēļiem, taču nav dots to tuvāks apraksts. Heraldikā sarkanā krāsa nozīmē drosmi, cīņu, varonību, bet baltā - cēlumu, atklātību, arī padošanos.
      1917. gada maijā Latvijas valsts karoga dizainu izstrādāja mākslinieks Ansis Cīrulis. Uz karoga zīmējuma tika uzrakstīts "Latviešu karogs. Sarkans karogs ar šauru baltu sloksni vidū, baltā sloksne 1/5 daļa no karoga platuma". 
     Latvijas valsts karogu ar likumu pirmo reizi apstiprināja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste 1921. gada 15. jūnijā. Likums noteica karoga krāsu proporcijas 2:1:2, bet sarkanās krāsas tonis vēl palika neprecizēts, kā arī nebija dotas karoga garuma un platuma attiecības. Latvijas valsts karoga juridisko spēku 1922. gada 15. februārī noteica apstiprinātā Latvijas Republikas Satversme. Lai tiktu lietoti pareizas krāsas un samēru karogi, bija nepieciešams izdot sīkākus noteikumus, tāpēc 1922. gada 25. augustā tika publicēti Ministru prezidenta Zigfrīda Meierovica parakstītie noteikumi, kas saglabāja agrāk apstiprinātās valsts karoga krāsu joslu attiecības, un pirmo reizi noteica sarkanās krāsas toni (karmīns).
     No 1940. gada sarkanbaltsarkanais karogs kā oficiāls valsts karogs bija aizliegts, bet sākoties Padomju Savienības sabrukumam un latviešu tautas nacionālajai atmodai, 1988. gadā sarkanbaltsarkanais karogs piedzīvoja savu atdzimšanu. 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR AP Prezidija dekrēts apstiprināja vēsturiski izveidojušos sarkanbaltsarkano krāsu salikumu par latviešu tautas kultūrvēsturisko simbolu. 1988. gada 11. novembrī Rīgā, Daugavmalā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai būtu klāt sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanā Rīgas pils Svētā Gara tornī. Šī ir viena no simboliskajām Latvijas vietām, kur Latvijas valsts karogs tagad plīvo pastāvīgi. 1990. gada 15. februārī karogu apstiprināja par Latvijas PSR karogu, bet 1991. gada 16. janvārī, barikāžu laikā, Latvijas Republikas AP izdarīja grozījumus iepriekš minētajā likumā, un sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par Latvijas Republikas valsts karogu.

• Valsts himna: "Dievs, svētī Latviju!"
1873. gada martā latviešu komponists Kārlis Baumanis (saukts par Baumaņu Kārli) piedāvā vairākas savas dziesmas Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuārā. To skaitā - "Dievs, svētī Latviju!" (paša komponista dzeja). No Baumaņu Kārļa bagātīgā sūtījuma līdz kopkora repertuāram nonāk tikai divi sacerējumi - "Tēvijas dziesma" un "Daugavas zvejnieku dziesma". 1873. gada 26. jūnijā (8. jūlijā) Rīgas latviešu biedrības zālē Dziesmu svētku ievadījuma svinīgajā aktā tiek dziedāta arī dziesma "Dievs, svētī Latviju!", kas oficiāli nav atļauta un iepriekš plaši nav afišēta. Baumaņu Kārlis oficiālajam Baltijas guberņas nosaukumam dziesmas tekstā bija pievienojis toreiz tikai nacionālās atmodas celmlaužu prātos virmojošās "Latvijas" jēdzienu, tāpēc cariskā cenzūra vajāja šo sacerējumu jau ar Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuāra apstiprināšanas brīdi. Kopkora atskaņojumam dziesmu neatļāva arī II un III svētkos.
      Kad 1918. gada 18. novembrī tiek proklamēta Latvijas valsts, "Dievs, svētī Latviju!" skan kā tikko pasludinātās brīvvalsts himna. Himnas oficiālais statuss tai tiek piešķirts pāris gadu vēlāk. 1940. gada 16. jūnijā Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī "Dievs, svētī Latviju!" oficiāli izskan pēdējo reizi.
     Latvijas brīvvalsts atjaunošana vēl nav notikusi, bet 1989. gada vasaras Skolu jaunatnes VI Dziesmu un Deju svētku kopkora koncertu Mežaparka Lielajā estrādē svinīgi ievada "Dievs, svētī Latviju!". 1990. gada 15. februārī tiek pieņemts Latvijas PSR AP likums par Latvijas 20./30. gadu brīvvalsts vēsturiskās simbolikas atjaunošanu.