UZ VIETAS. Ja brauc ar autobusu, jākāpj ārā autobusa pieturā „Šķūņmeži" (aiz Kuivižiem). Ja brauc ar automašīnu, pēc Krišupes (Kuivižos) šķērsošanas jāpabrauc vēl 3,6 km līdz autobusu pieturai Šķūņmeži". Auto var atstāt turpat šosejas malā. Nedaudz uz Rīgas pusi (apmēram 50 metrus uz atpakaļ no autobusa pieturas) jūras pusē ir ceļš. No šosejas līdz jūrai aptuveni 400 metru. Pa šo ceļu jāiet jūras virzienā. Sākumā, izejot cauri nelielam mežiņam, pa labi būs redzama nesen uzcelta guļbūve. Tālāk abās ceļa pusēs pa lauku mājai. Paejot garām abām mājām, jau būs redzams plašais piejūras niedrājs. Cauri niedrājam ved taka. Pa to jāiet līdz jūrai, kur putnu novērojumiem interesantākās vietas ir liedaga zona apmēram 2 km uz Rīgas un Ainažu pusi.

Putnu vērošanai ļoti piemērots ir Randu pļavu putnu vērošanas tornis (uzvarētājs 2006. gada "Torņu cīņās"). Lai sasniegtu to nav jādodas pa taku cauri niedrājam, bet jāpagriežas uz ziemeļiem un jānoiet pārsimts metru pa pļavu starp niedrāju un mežu (tornis ir redzams jau uzreiz). To var sasniegt arī pa speciālu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta izveidotu dabas taku no stāvlaukuma, kas atrodas Tallinas šosejas malā tālāk uz Ainažu pusi. Ejot pa dabas taku ceļš ir nedaudz garāks, toties nav jātraucē iedzīvotāji, šķērsojot viensētu pagalmus. Randu pļavu putnu vērošanas tornis ir viens no vislabākajiem putnu vērošanas torņiem Latvijā gan konstrukcijas, gan putnu vērošanas iespēju ziņā. No tā ir iespējams labi pārskatīt gan piekrastes lagūnas, gan pludmali un jūru (jūras krasts gan nav sevišķi tuvu, tādēļ labai putnu vērošanai būs vajadzīga laba optika), pie kam torņa konstrukcija ļauj salīdzinoši komfortabli uzturēties tajā gandrīz jebkādos laika apstākļos. [Šīs rindkopas autors: Mareks Kilups]

Novērojumus arī var veikt, ejot gar jūru no Kuivižiem līdz Ainažiem. Interesantākais ir 6 km jūrmalas posms no Kuivižiem Ainažu virzienā. Ja ir vēlme sākt maršrutu no Kuivižiem, tad, braucot ar automašīnu, jāapstājas Kuivižus pie autobusu pieturas „Kuiviži" (0,4 km uz Ainažu pusi pēc Krišupes šķērsošanas). Braucot ar autobusu, jāizkāpj attiecīgi pieturā „Kuiviži". Nedaudz uz Rīgas pusi pirms autobusu pieturas šosejas labajā pusē ir pārtikas veikals, pie tā neliela autostāvvieta, kur var atstāt automašīnu. Tieši pretī veikalam otrā šosejas pusē ir ceļš, pa kuru var aiziet līdz jūrai un sākt novērojumus. Šeit no šosejas līdz jūrai 300 metri.

Var arī vietas apskati sākt no Ainažiem. Ja brauc ar automašīnu, no Tallinas šosejas jānogriežas Ainažu virzienā (skatīt ceļa norādi šosejas malā) un jābrauc par K.Valdemāra ielu taisni uz priekšu līdz Ainažu centram. Ainažu centrā ielas malā labajā pusē būs norāde uz Ainažu Jūrskolas muzeju. Tai jāpabrauc taisni garām un tad pēc aptuveni pēc 50 metriem jānogriežas pa labi Kuģu ielā un jābrauc aptuveni 200 metru līdz autostāvvietai, kur jāatstāj automašīna, lai tālāk uz jūru dotos kājām. Ja brauc ar satiksmes autobusu, jākāpj ārā Ainažu autoostā, jāiet tālāk uz priekšu pa K.Valdemāra ielu un tālāk kā norādīts autobraucējiem. No autostāvvietas ejot uz jūru, jāšķērso smiltājs un tālāk pašā jūras krastā atrodas vecais Ainažu signāluguns tornis, aptuveni 10 m augsts. Signāluguns ir demontēta, torni var izmantot putnu novērojumiem, taču jāņem vērā, ka tornis nav drošs un kāpšana tajā var būt bīstama veselībai un dzīvībai. No bākas tālāk var iet Igaunijas virzienā līdz Ainažu Ziemeļu molam, no kura var veikt putnu novērojums jūrā. Tālāk uz ziemeļiem aiz mola sākas Igaunijas teritorija, kur turpinās savdabīgā jūrmala ar niedrājiem, sērēm, maziem līcīšiem un lagūnām. Tā kā Latvija pievienojusies Šengenas zonai, abu valstu robeža šķērsojama brīvi, taču der paņemt līdzi kādu personu apliecinošu dokumentu. Savukārt pa Ainažu molu var doties krasta virzienā un no tā pārlūkot niedrāju ar nelieliem staigniem ezeriņiem tajā. Noteikti der izstaigāt plašo smiltāju starp liedagu, niedrāju un K.Valdemāra ielu. Dodoties tālāk pa K.Valdemāra ielu Igaunijas robežas virzienā, pārsimt metrus uz priekšu aiz Kuģu ielas pa kreisi piejūras niedrājā virzienā uz jūru vedīs divas takas – laipas. Pie vienas no tām ierīkots informatīvais stends. Ja mola apkārtne pārlūkota, tālāk jādodas Kuivižu virzienā gar jūras malu. Krasts vietām aizaudzis niedrājiem, mazi līcīši mijas ar staignām vietām, lagūnām un smilšu sērēm. Apskates vērtas ir randu pļavas, kas turpinās aiz niedrāja. Tāds krasts turpinās aptuveni 2 km dienvidu virzienā. Pēc tam aptuveni 2,5 km garumā turpinās ierasts jūras krasts ar smilšainu liedagu, priekškāpu un piejūras mežu, bet tālāk jau sākās Kuivižu jūrmala, kas aprakstīta augstāk. Vērojot putnus jūrmalā no Kuivižiem līdz Ainažiem, jāatceras, ka atrodaties Randu pļavu dabas liegumā - aizsargājamā dabas teritorijā!

SEZONAS UN PUTNI. Piemērots laiks ir vasara, sevišķi tās sākums, kad turpinās bridējputnu pavasara migrācija, un tās beigu daļa, kad sākas rudens migrācija. Zemāk ir "sugu termometrs" - tabula, kurā uzskaitītas interesantākās sugas aptuvenas sastopamības secībā. Secību nevajag uztvert pārāk burtiski, sevišķi saraksta vidusdaļā, jo minētas sugas ir tikai piemēri. Reāli novērojamo sugu saraksts ir krietni plašāks. Ziemā, kad zināmo sugu saraksts ir trūcīgs, uzskaitītas arī visparastākās sugas.

Posmā novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, baltpieres zoss, meža zoss, Kanādas zoss, baltvaigu zoss, Sāmsalas pīle, baltvēderis, platknābis, ķerra, kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, gaigala, garknābja gaura, rubenis (dzirdēts no putnu torņa), ragainais dūkuris, jūras krauklis, melnais stārķis, niedru lija, lauku lija, zivju ērglis, purva piekūns, ūdensvistiņa, dzērve, avozeta (1989, 1991), upes tārtiņš, jūras ķīvīte, gaišais šņibītis, trulītis, parastais šņibītis, gugatnis, lietuvainis, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, purva tilbīte, upes tilbīte, īsastes klijkaija, mazais ķīris, reņģu kaija, lielā polārkaija (2006), melnspārnu kaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš (2006), meža pūce, purva pūce, pupuķis, lauku cīrulis, lakstīgala, zilrīklīte, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, Seivi ķauķis, ezera ķauķis, gaišais ķauķis, čuņčiņš, mazais svilpis.

Bridējputni pavasara mēnešos: avozeta, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, parastais šņibītis, dūņšņibītis.

Vasaras mēnešos: baltvaigu zoss (augusts 1984), melngalvas zoss (jūnijs 2004), pelēkā pīle, krīklis, garkaklis, mazā gaura, garknābja gaura, laukirbe, jūras krauklis, melnais stārķis, baltais stārķis, jūras ērglis, niedru lija, lielais piekūns, grieze, mazais ķīris, lielais zīriņš, cekulzīriņš, jūras zīriņš, mazais zīriņš, lauku balodis, stepes čipste, koku čipste, dzeltenā cielava, ceru ķauķis, ezera ķauķis, niedru strazds, iedzeltenais ķauķis, bārdzīlīte, ģirlicis.

Bridējputni vasaras mēnešos: avozeta, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, mērkaziņa, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, šaurknābja pūslītis.

Rudens mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, platknābis, brūnkaklis, parastā pūkpīle, kākaulis, gaigala, garknābja gaura, lielā gaura, laukirbe, jūras krauklis, lielais baltais gārnis, zivju gārnis, zvirbuļu vanags, laucis, dzērve, mazais ķīris, reņģu kaija, purva pūce, lauku cīrulis, zīdaste, sarkanrīklīte, zilrīklīte, bārdzīlīte, krauklis, zaļžubīte, kaņepītis, sniedze, dzeltenā stērste.

Bridējputni rudens mēnešos: jūras ķīvīte, gaišais šņibītis, trulītis, temminka šņibītis, parastais šņibītis, sloka, akmeņtārtiņš.

Ziemā (janvāris-februāris): paugurknābja gulbis, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, meža pīle, kākaulis, gaigala, lielā gaura, vistu vanags, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, melnspārnu kaija, pļavu čipste, bārdzīlīte, purva zīlīte, pelēkā vārna, zilzīlīte, lielā zīlīte, žagata, kovārnis, krauklis, zaļžubīte, niedru stērste (reti ziemā).

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu bāzes. Novērotāji: A.Bērziņš, K.Funts, G.Graubics, P.Hottola, A.Kalvāns, M.Kilups, A.Klepers, A.Kuročkins, M.Lielkalns, R.Lebuss, J.Lipsbergs, R.Matrozis, K.Millers, D.Mukāns, O.Opermanis, V.Pilāts, V.Roze, F.Savičs, A.Soms, A.Trušulis un V.Vintulis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

PIEZĪMES. Kuivižu - Ainažu posmā jūrmala ir visnotaļ savdabīga: visbiežāk jūra robežojas nevis kā ierasts ar smilšu liedagu, bet gan ar plašu niedrāju. Niedrājā daudz lielāku un mazāku lagūnu, kas atgādina mazus ezeriņus staigniem niedru krastiem. Dažas lagūnas ar jūru savienotas pastāvīgi, dažas savienojas augsta jūras ūdens līmeņa laikā. Aiz niedrāja turpinās randu pļavas, kas tālāk robežojas ar piejūras mežu. Pārgājienu gar jūru var sarežģīt tas, ka „normālos" apstākļos jūra daudzviet robežojas ar niedrāju, tāpēc, lai apsekotu jūrmalu, jābrien pa ūdeni. Taču, ja jūrā ir zems ūdens līmenis, atsedzas plašas smilšu sēres, dažkārt pat platākas par 300 metriem. Savukārt starp smilšu sērēm izveidojas plašas lagūnas, kas piesaista gan bridējus, gan pīles.

Uz dienvidiem no Ainažiem pludmali niedrāja malā iecienījuši nūdisti. Līdz ar to, ņemot vērā gan nūdisma, gan putnu vērošanas specifiku - vieni sauļojas un peldas kaili, otri lūkojas caur dažādām optiskām ierīcēm (binokļiem, teleskopiem, fototehniku), jābūt piesardzīgiem, lai nerastos nepatīkami pārpratumi.